Kāpēc gelato nevis saldējums?

Vārds “gelato” cēlies no itāļu vārda “congelare”, kas nozīmē “saldēts”. Bet kas tas īsti ir un kāpēc netiek lietots mums tik pierastais vārds “saldējums”?

Protams, saldējums un gelato abi ir sasaldēti produkti. Gatavoti no  piena, krējuma un cukura, abi tiek putoti, vienlaicīgi saldējot, tādējādi panākot viendabīgu un krēmīgu konsistenci.

Tomēr, ir dažas būtiskas atšķirības.

Gelato pēc izcelsmes un būtības  ir gatavots mazos apjomos, tas  ir amatniecības (artisan – angliski) produkts, tam lieto tikai svaigus, augstas kvalitātes produktus, kas mainās, atkarībā no gadalaikiem un pieejamības, to gatavo vienmēr svaigu.

Saldējums tiek ražots rūpnieciski, lielās mašīnās, bieži izmantojot ne tās labākās izejvielas, lai panāktu zemāku cenu un galvenais- ilgāku glabāšanas termiņu.

Saldējuma un gelato kā gala produkts  atšķiras ļoti būtiski. Gelato satur mazāk cukura un tauku nekā saldējums un tajā ir mazāk gaisa. gelato gaisa saturs ir apmēram 20-35%, bet saldējumā tas var pārsniegt 100%.

Gelato ideālā pasniegšanas temperatūra ir -12°C.

Gelato tradicionāli ir īss uzglabāšanas termiņš- ne vairāk kā 2 mēnešus. tāpēc to principā nevar nopirkt lielveikalā.

Ja pie ražotāja tiek nopirkts gelato lietošanai mājās lielākā iepakojumā, to uzglabā -18°C, bet pirms pasniegšanas noteikti cenšas temperatūru paaugstināt līdz -12°C. Tas nav grūti, jo gelato kūst ļoti ātri ( tas dēļ tā, ka masā ir pievienots  maz gaisa)